Strēlnieki – mākslinieki, rakstnieki, mūziķi, aktieri

Latviešu strēlnieku vienības no pārējās Krievijas armijas atšķrīrās ar radošās inteliģences lielo pārstāvniecību tajās. Latviešu rakstnieki, mākslinieki, mūziķi un aktieri labprāt dienēja strēlnieku vienībās un karā piedzīvotais daudziem no viņiem kļuva par svarīgu pavērsienu viņu radošajā dzīvē. Latviešu strēlnieku bataljonu un vēlāk pulku komandieri pat viecināja inteliģentu ieplūšanu viņu vienībās un rūpējās, lai viņi arī spētu iziet cauri kara šausmām un vēlāk par tām pastāstīt arī citiem.

Uzsaukuma „Pulcējaties zem latviešu karogiem!” viens no autoriem – Kārlis Skalbe – 1916. gada beigās brīvprātīgi iestājās 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, viņu iedala 2. latviešu strēlnieku brigādes transporta nodaļā, kur viņš veic rakstveža pienākumus. Rakstnieks un mākslinieks Jānis Spriņģis dien 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā. Ziemassvētku kaujās 1917. gada 10. janvārī krita literatūras kritiķis un dzejnieks Kārlis Kārkluvalks. Vēl latviešu strēlnieku pulkos dienēja Jānis Akuraters un Edvarts Virza. E. Virza kļust par „pulka dzejnieku”, apdzejojot tā gaitas. Latviešu strēlnieku daļās dienēja arī Rutku Tēvs (Arved Mihelsons), Augusts Laiviņš, Kārlis Lapiņš, Eduards Sināts, Valdemārs Dambergs un Jūlijs Julians, Eižens Vēveris, Arturs Kadiķis-Groznijs, Pēteris Ērmanis, Valts Dāvis, Jānis Kārkliņš, Voldemārs Branks, Hermanis Kreicers u.c. dzejnieki un rakstnieki.

Arī „Dvēseļu puteņa” autors Jēkabs (Aleksandrs) Grīns cīnās 1. pasaules kara frontēs. Pēc Maskavas kara skolas pabeigšanas viņu aizsūtīja uz Galīcijas fronti, kur viņš karoja 14. Oloņecas kājnieku pulka rindās. 1916. gada martā viņu par kaujā parādīto varonību, piedaloties durkļu tuvcīņā, saņēma Sv. Staņislava III šķiras ordeni ar šķēpiem un lenti un tika pārcelts no krievu armijas daļas uz latviešu strēlnieku rezerves bataljonu. Augustā divdesmit gadus vecais A. Grīns jau komandēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona rotu kaujās pie Smārdes. Pseidonīmu „Aleksandrs” viņš izvēlējās pateicoties sava bataljona komandierim Aleksadram Plensneram, ar kuru viņam bija draudzīgas attiecības. Vēlāk viņš piedalījās arī kaujās Olaines purvos. 1917. gada 20. jūlijā izlūkgājiena laikā A. Grīnu smagi ievainoja un turpmāko pusgadu viņš pavadīja slimnīcās.

Strēlniekos gāja arī latviešu mākslinieku jaunā paaudze – Kristaps Rīts, Niklāvs Strunke, Kārlis Johansons, Kārlis Baltgailis, Romans Suta, Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, Alberts Kronenbergs, Indriķis Zeberiņš u.c., pavisam ap divdesmit latviešu mākslinieku. 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā jātnieku izlūku komandu komandēja Jāzeps Grosvalds. Pastāvēja pat iecere latviešu strēlnieku vienībās izveidot atsevišķu mākslinieku komandu.

Katrā strēlnieku pulkā pastāvēja arī savs pašdarbības jeb dramatiskais pulciņš, kur darbojās daudzi tā laika latviešu profesionālie aktieri. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā teātri vadīja Alfrēds Austriņš, 2. Rīgas strēlnieku pulkā – Jānis Kļava, 3. Kurzemes strēlnieku pulkā – Rutku Tēvs, 4. Vidzemes strēlnieku pulkā – Māriņš Gailis-Šanteklers, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā – Ludis Štrauss un Kārlis Ozolkāja, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā – Kārlis Lagzdiņš, Rezerves pulkā – Andrejs Štūls. Savas aktiera gaitas 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka teātrī sāka leģendārais aktieris Ēvalds Valters, kurš bija brīvprātīgi gājis strēlniekos.

Latviešu strēlnieku vienībās dienēja arī liels skaits mūziķu. Katram bataljonam bija ne tikai sava teātra trupa, bet arī orķestris. Pirmo orķestri 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona sastāvā (kapelmeistars M. Krūmiņš) izveido jau 1915. gada beigās. Pēc dažiem mēnešiem orķestrus izveido arī 5. Zemgales (B. Valle), 6. Tukuma (J. Markis) un Rezerves (A. Bobkovics) bataljonā. 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona orķestri vadīja čellists un vēlākais diriģents Bernhards Ķuņķis; 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona orķestri – kapelmeistars Jānis Liepa (vēlāk Latvijas armjā vadīja 10. Aizputes un 7. Siguldas kājnieku pulka orķestrus); 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona orķestri – komponists Ādolfs Ābele; 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona orķestri – Ludvigs Kopics (vēlāk Latvijas armijas kapelmeistars); 7. Bausakas latviešu strēlnieku bataljona orķestri – vijoļvirtuozs Bruno Čuņčiņš; 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona orķestri – Voldemārs Stiebriņš. 1917. gada sākumā latviešu strēlnieki ieguva arī savu simfonisko orķestri Pāvula Jurjāna vadībā.

Dziesmām bija ļoti nozīmīga loma strēlnieku dzīvē. Tās pavadīja viņus kaujā, darbā un atpūtā. Strēlnieki arī paši ir sacerējuši vairākas populāras dziesmas: „Uz priekšu, latvieši!”, „Nācu uz Nāves salu”, „Ķemermiestiņā”, „Strauja Daugaviņa” u.c.

Desmitiem latviešu radošās inteliģences pārstāvju kara laikā piedzīvotais būtiski ietekmēja viņu radošās karjeras attīstību un atstāja dziļas pēdas Latvijas kultūras attīstībā 20. gadsimta 20.-30. gados.

Papildmateriāli:

Fotogrāfijas

Dzīvās atmiņas

Aļņa Arvīda Avota stāsts par vectēva brāļa dēlu – strēlnieku Leopoldu Teodoru Frīdrihu Berkoldu


Andas Skujiņas atmiņu stāsts par vecmāmiņas brāli - strēlnieku Arnoldu Lauvu


Ingas Gailes, Artas Tones un Lailas Pētersones atmiņas par vecvectēvu un vectēvu - strēlnieku Alfrēdu Līdumu un viņa ģimeni


Jāņa Vasarieša stāsts par tēvu Frīdrihu Zommeru (Vasarieti) un par savu pirmo mīlestību pēc Otrā pasaules kara. Jānim Vasarietim intervijas laikā 95 gadi!


Vizmas Casno (Dzim. Kupena) atmiņas par vectēva brāli – strēlnieku Jēkabu Kupenu


Margarietes Empeles atmiņas par tēvu strēlnieku Jūliju Kalniņu kara un pēckara laikos un vīra vectēvu – strēlnieku Kārli Empeli


Daiņa Riškina iesūtītie materiāli par radiniekiem – strēlniekiem Alfrēdu Kaktiņu un Nikolaju Kalniņu


Kārļa Grapmaņa pieraksti par dzīvesbiedres tēva ģimeni – Āboliem


Indras Burkovskas iesūtītās fotogrāfijas par saviem vectēviem – strēlniekiem Ernestu Mundciemu un Janu Burkovski. Vēstule sūtīta Indras Burkovskas omammai no vīra Jana


Ulda Bekmaņa tēvam tālāk aprakstīto notikumu Atmodas laikā izstāstīja kāds latviešu inženieris, kurš par to izlasījis dzimtas vēstures grāmatas lappusēs. Uldis Bekmanis to apcerējis, piešķirot stāsta varoņiem - kuri bijuši radinieki -, vārdus, domas un dialogus.


Iesaki šo notikumu