Nodibināta Ziemeļlatvijas brigāde

1919.31.III

1919. gada 31. martā Igaunijā Tartu pilsētā tika dibināta Ziemeļlatvijas brigāde. Brigāde atradās Igaunijas armijas apgādē un operatīvā pakļautībā. Tās sastāvā ietilpa 1. Valmieras un 2. Cēsu kājnieku pulks, vēlāk arī Ziemeļlatvijas partizānu pulks, divi jātnieku eskadroni un divas artilērijas baterijas. Par brigādes komandieri iecēla pulkvedi Jorģi Zemitānu, bet štāba priekšnieka amatu pildīja pulkvežleitnants Voldemārs Ozols.

Jorģis Zemitāns iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku dienestā 1918. gada decembrī. Viņu iecēla par 2. Rīgas apsardzības rotas komandieri, kurā decembra beigās notika lielinieku izraisīti nemieri. Janvārī, pēc valdības aizbraukšanas uz Liepāju, Zemitānu komandēja uz Igauniju kā tās pilnvaroto militāro pārstāvi šajā valstī. Igaunijā viņš janvāra beigās vadīja sešu latviešu pašaizsardzības rotu formēšanu. Drīz vien mobilizēto latviešu skaits bija tik liels, ka varēja sākt veidot arī lielākas karaspēka vienības. 1919. gada 18. februārī Tartu pilsētā (tolaik Tērbata) sāka formēt 1. Valmieras kājnieku pulku. 27. martā pēc formēšnas pabeigšanas tas izgāja uz fronti, lai cīnītos ar Sarkano armiju Apes rajonā. Pēc divām dienām pulks piedzīvoja pirmo kauju.

Sākotnēji Ziemeļlatvijas brigādē bija tikai viens pats Valmieras pulks, artilērijas baterija un rezerves bataljons. 1919. gada aprīlī un maijā Ziemeļlatvijas brigādes lielākā daļa turpināja formēšanos aizmugurē. 1. Valmieras kājnieku pulks atradās frontē, cīnoties ar Sarkanās armijas daļām. Maija vidū, rezerves bataljonā cilvēku skaitam jau ievērojami pārsniedzot tūkstoti, tika nolemts formēt otru brigādes pulku – 2. Cēsu kājnieku pulku. To sāka formēt Rūjienā 1919. gada 28. maijā, kad lielinieki jau steigšus sāka pamest Vidzemi. 26. maijā sāka formēt arī partizānu nodaļu, kurai deva Ziemeļlatvijas partizāņu pulka vārdu.

Ziemeļlatvijas brigāde maija beigās un jūnija sākumā piedalījās Vidzemes atbrīvošanā no lieliniekiem. Brigādes 2. Cēsu pulks kopā ar igauņiem aktīvi piedalījās Cēsu kaujās. Neskatoties uz smagajām kaujām, brigādes skaitliskais sastāvs strauji pieauga un jūnija beigās sasniedza gandrīz desmit tūkstošu vīru (9803). Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas Ziemeļlatvijas brigāde svinīgi iesoļoja atbrīvotajā Latvijas galvaspilsētā Rīgā. 1919. gada 19. jūlijā Ziemeļlatvijas brigādi pārformēja par Vidzemes divīziju.

Papildmateriāli:

Fotogrāfijas

Dzīvās atmiņas

Ingas Gailes, Artas Tones un Lailas Pētersones atmiņas par vecvectēvu un vectēvu - strēlnieku Alfrēdu Līdumu un viņa ģimeni


Daiņa Riškina iesūtītie materiāli par radiniekiem – strēlniekiem Alfrēdu Kaktiņu un Nikolaju Kalniņu


Veronikas Zeidmanes atmiņas par strēlniekiem Jāni un Kārli Zeidmaņiem – vīra tēvu Jāni un tēva brāli Kārli. Uldis (redzams foto vecumdienās, Austrālijā) ir Kārļa dēls


Iesaki šo notikumu