Sabiedroto flotes darbība

1919.X-XI

Angļu kara flote operācijas Baltijas jūrā sāka īsi pēc 1. pasaules kara noslēguma 1918. gada novembrī. Decembrī vairāki kara kuģi ieradās Rīgā. Angļu patruļas piedalījās kārtības uzturēšanā pilsētā un ar artilērijas uguni atbalstīja latviešu rotas dumpja apspiešanu īsi pirms gadu mijas. Tomēr Pagaidu valdības cerības uz angļu flotes aktīvu iesaistīšanos Rīgas aizsardzībā nepiepildījās un pretlielinieciskajiem spēkiem 1919. gada janvāra sākumā nācās pamest Latvijas galvaspilsētu. 1919. gada ziemā un pavasarī angļu karakuģi uzturējās Liepājā, sniedzot atbalstu arī latviešu militāro spēku formēšanā un sniedzot aizsardzību Pagaidu valdībai pēc vāciešu 16. aprīlī sarīkotā valsts apvērsuma.

Bermontiādes laikā angļu un franču flote pirmo reizi tiešā veidā iesaistījās militārajās operācijās, sniedzot nenovērtējamu atbalstu Latvijas armijai. Bermonta armijas uzbrukuma pirmajās dienās angļu kara kuģis „Abdiel” un franču „Aisne” ievēroja neitralitāti, lai gan vācieši tos apšaudīja ar ložmetējiem. Turpmākajās dienās ieradās vēl vairāki angļu un franču kara kuģi. 15. oktobrī sabiedroto kuģi atklāja uguni pret Bermonta spēkiem Daugavgrīvā. Apstākļos, kad armija katastrofāli trūka artilērijas, Sabiedroto valstu kara kuģu artilērijas nozīme ievērojami pieauga. Pateicoties angļu un franču flotes ugunij, Latvijas armijai izdevās īstenot sekmīgo 15. oktobra desanta operāciju, ieņemot Daugavgrīvu un Bolderāju. Flote atbalstīja arī tālāko Latvijas armijas ofensīvu Torņakalna virzienā.

Tāpat Sabiedroto valstu kuģiem bija izšķiroša loma Liepājas aizstāvēšanā pret Bermonta armijas uzbrukumiem 1919. gada 4.-14. novembrī. Spēcīgākais bermontiešu uzbrukums Liepājai risinājās jau pēc bermontiešu padzīšanas no Rīgas – 14. novembrī. Pretiniekam izdevās pārraut Liepājas aizstāvju fronti un tikai kara kuģu artilērijas uguns, kuras aizsegā latviešu karaspēka vienības pārgāja apņēmīgā pretuzbrukumā, glāba pilsētu no zaudēšanas.

Aktīvais atbalsts Latvijas armijai Sabiedroto flotei nesa arī zaudējumus. 1919. gada 17. oktobrī pa angļu kara kuģi „Dragon” atklāja uguni divas vācu baterijas. Vācu lādiņi trāpīja kuģim, nogalinot 9 angļu jūrniekus un 5 ievainojot.

Papildmateriāli:

Fotogrāfijas

Grāmatas notikumi

Rīta ausmā mēs ejam rēzekniešus nomainīt. Tak dziļas ir uz Mīlgrāvjpusi smiltis, gausi sokas mums turpu ceļš.
Visiem šodien ir jautras sirdis, gaiši staro acis, un cits mēģina vecu kara dziesmu vilkt.
Rīts jau ausa, — “Brāli, esat varoņi” zāģētājstrādnieki mūs saņem sveikām; to meitenes un sievas, nostājušās ielu malās, vēlīgi smaida, māj rokām, vēl labu kara veiksmi viņpus Daugavas:
“Tagad tik trencat tos vācu suņus atpakaļ!”
“Būs darīts, meičas!” Konrāds atsaucas. “Ja gāzīsim, Bermonts aizies kā velns pa dakstiņiem! Tik pašas protat
godu, manāties mūs labi mīli saņemt, kad nāksim atpakaļ.”
“Būs darīts, garais!” Nospurdz skuķes, smej arī sievas, un atkal viļņo gaisā no jauna vilkta senas kara dziesmas meldija.”Reč še, puikas,” teic Konrāds, pirmajā rindā soļodams, “ar manu norunu jūs tagad varēsit no Bolderājas šļūkt šurp meitās!”
Mēs ceļamies pār Daugavu, — pa labi mana angļu kreiseru pelēkos stāvus, un kuģīšiem, kas aizved mūsu pulku, redz šur tur sānos bermontiešu ložu sistas skrambas.

Pārcēlāji ceļā stāsta par rēzekniešu uzbrukumu pāri upei, un kā ar angļu kuģu lielgabaliem šim pulkam brīvots
turpu ceļš.
“Šāva kā traki,” teic pavecs kuģinieks. “Sevišķi vēl pēc tam, kad šie no cietokšņa pamēģināja pretī šaut, un vienam kuģim ķēra. Tad angļi sāka gāzt virsū pat atsevišķiem vācu zaldātiem, ko vien tik pamanīja viņā krastā.”
“Kā nu šie nešaus,” Konrāds nosaka. “Vai tad nu visi angļu zēni tai lielā karā dabūja ar vāciem izkauties? Tādēļ jau vienam otram šepat gribējās pamēģināt roku.”

Iesaki šo notikumu