„Sarkanie” strēlnieki ieiet Rīgā

1919.3.I

1919. gada decembra beigās Sarkanā armija bija pietuvojusies Rīgai no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem. No Cēsīm uz Rīgu virzījās 2. latviešu strēlnieku brigādes pulki, bet gar Daugavas abiem krastiem – 1. Latviešu strēlnieku brigāde un krievu 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas pulki. Pēdējais neveiksmīgais mēģinājums apturēt Sarkanarmiju Rīgas pievārtē notika gadu mijā pie Inčukalna. Šeit Landesvēra rotas kopā ar Dzelzs brigādes (tā apzīmēja Vācijas armijas vienības, kuras piekrita cīnīties pret lieliniekiem) un krievu pretlielinieciskajām vienībām divu dienu kaujās piedzīvoja smagu sakāvi cīņā ar 1. un 4. latviešu strēlnieku pulku.

Zūdot cerībām apturēt Sarkanās armijas un tās sastāvā esošo „sarkano” latviešu strēlnieku tuvošanos, 1919. gada 2. janvāra pusdienlaikā Rīgu pameta K. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība Studentu rotas pavadībā. 3. janvāra rītā no pilsētas aizgāja arī pārējās valdībai uzticamās nacionālās karaspēka vienības, kopumā aptuveni 400 karavīru pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Lielākā daļa no jaunformējamās nacionālās armijas dezertēja, jo nevēlējās karot pret „sarkanajiem” latviešu strēlniekiem. Krievijas komunistu aprēķins, iesaistot iebrukumā Baltijā Latviešu padomju strēlnieku divīzijas pulkus, bija pilnīgi attaisnojies. Pilsētu pameta arī angļu kara kuģi un vairāki tūkstoši bēgļu.

2. janvāra naktī Rīgā sākās lielinieku bruņota sacelšanās. Visu nakti un vēl 3. janvārī pilsētā notika haotiskas sadursmes starp lielinieku kaujiniekiem, laupītāju bandām un pilsētā palikušajām pretlieliniecisko spēku vienībām. Pilsētas cietumu apsardze bija aizbēgusi un brīvībā iznāca simtiem ieslodzīto (no Termiņcietuma vien 600 cilvēki). Sadursmēs ar Dzelzs brigādes un dažām Landesvēra vienībām pie Rīgas dzelzceļa stacijas, elevatora un Otrā pilsētas teātra (tagadējais Latvijas Nacionālais teātris) krita 22 cilvēki.

1919. gada 3. janvāra pēcpusdienā Rīgā iejāja pirmās strēlnieku jātnieku izlūku grupas. Pēcpusdienā un vakarā pilsētā ienāca no Valkas pārsviestais 6. latviešu strēlnieku pulks. Naktī uz 4. janvāri līdz sagrautajam Juglas tiltam ar vilcienu atbrauca Pētera Stučkas vadītā pagaidu padomju valdība. Tās locekļi pārsēdās vāciešiem atņemtā bruņuvilcienā un naktī iebrauca Rīgā. Jau trijos no rīta padomju valdības pārstāvji piedalījās Rīgas Kara revolucionārā komitejas sēdē, kas bija lielinieku vadītās sacelšanās vadītāja. Rīgā sākās nepilnus piecus mēnešu ilgais lielinieku valdīšanas laiks.

Papildmateriāli:

Fotogrāfijas

Dzīvās atmiņas

Vijas Bites atmiņu stāsts par strēlnieku vectvētu Heinrihu Biti un otru vectēvu – Kārli Elksni


Iesaki šo notikumu