Desanta operācija Bolderājā

1919.15.X

Pirmais izlūkošanas mēģinājums pie Daugavgrīvas notika 14. oktobrī, bet bija neveiksmīgs – bermontiešu uguns bija pārāk spēcīga, bet Latvijas armijai trūka artilērijas, lai spētu nomākt to. Nākamajā dienā Sabiedroto valstu flote uzsāka Daugavgrīvas cietokšņa apšaudi ar spēcīgu artilērijas uguni. Pretiniekam tas bija pārsteigums, jo līdz 15. oktobrim Sabiedroto kara kuģi ievēroja neitralitāti. Kara kuģu uguns pilnībā demoralizēja pretinieku un piespieda to bēgt. Tādēļ Latvijas armijas vienībām pēc Daugavas šķērsošanas bija jāpārvar tikai nelielu pretestību. 9. Rēzeknes pulks pārcēlās pāri Daugavai septiņos upju kuģīšos un velkoņos. Daugavgrīvas cietokšņa un Bolderājas ieņemšanu tas paveica bez zaudējumiem. Latvieši saņēma 300 gūstekņus (galvenokārt krievus), ieguva 500 šautenes, 25 ložmetējus un vienu lielgabalu, kā arī transporta līdzekļus, ekipējumu un pārtikas krājumus. Sabiedroto karakuģi atbalstīja arī tālāko Latvijas armijas virzīšanos, kas ļāva ieņemt Bolderāju.

Pēc Bolderājas ieņemšanas 9. Rēzeknes pulks turpināja virzīties gan gar Daugavu uz dienvidiem, gan uz Lielupes pusi, lai paplašinātu Daugavas kreisā krasta placdarmu. Rīgas virzienā rēzeknieši sasniedza Cementa fabriku, kur bija nocietinājies pretinieks. 16. oktobrī Rēzeknes pulks sāka nostiprināties jaunieņemtajā rajonā. Pakāpeniski uz Daugavas kreiso krastu tika pārsviestas arī pārējās Latgales divīzijas vienības. Pirmais solis Pārdaugavas un visas Zemgales un Kurzemes atbrīvošanā bija sperts. 16. oktobrī ģenerāli Sīmansonu armijas virspavēlnieka amatā nomainīja Kurzemes divīzijas komandieris pulkvedis Jānis Balodis. Viņš stājās pie savu pienākumu izpildīšanas 18. oktobrī.

Papildmateriāli:

Fotogrāfijas

Dzīvās atmiņas

Ingas Gailes, Artas Tones un Lailas Pētersones atmiņas par vecvectēvu un vectēvu - strēlnieku Alfrēdu Līdumu un viņa ģimeni


Jāņa Vasarieša stāsts par tēvu Frīdrihu Zommeru (Vasarieti) un par savu pirmo mīlestību pēc Otrā pasaules kara. Jānim Vasarietim intervijas laikā 95 gadi!


Daiņa Riškina iesūtītie materiāli par radiniekiem – strēlniekiem Alfrēdu Kaktiņu un Nikolaju Kalniņu


Dainas Grīnhofas atmiņu stāsts par vectēvu - strēlnieku Ādolfu Bražu


Iesaki šo notikumu