Lāčplēša Kara ordenis, 1919-1928

Augstāko Latvijas militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni – dibināja 1919. gada 11. novembrī par godu bermontiešu sakaušanai Daugavas krastos un Rīgas atbrīvošanai. Lāčplēša Kara ordenis kļuva arī par pirmo Latvijas valsts apbalvojumu. Tiesa gan, 1919. gada 11. novembris ir ordeņa simboliskais dibināšanas datums, jo ordeņa statūtus Latvijas Satversmes sapulce apstiprināja 1920. gada 18. septembrī. 1920. gada 13. augustā izveidoja Lāčplēša Kara ordeņa domi. Domas priekšsēdētāja amatu starpkaru periodā pildīja vispirms Satversmes sapulces priekšsēdētājs, bet vēlāk Valsts prezidents. Pirmā apbalvošanas ceremonija notika gadu pēc Torņakalna atbrīvošanas – 1920. gada 11. novembrī Esplanādē. To piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušajiem latviešu strēlniekiem un ārzemniekiem, godinot viņu devumu Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Pirmos Lāčplēša Kara ordeņus saņēma: ģenerālis Pēteris Radziņš, pulkveži un pulkvežleitnanti Mārtiņš Peniķis, Krišjānis Berķis, Jūlijs Jansons, Jānis Apinis, Oskars Dankers un Jānis Puriņš.

Ordeņa meta autors bija mākslinieks Jānis Aleksandrs Liberts. Ordeņa centrā ir attēlot Lāčplēsis, kurš cīņā pieveic Lāci, alegoriski norādot uz uzvaru pār Bermonta karaspēku saistot ar latviešu tautas eposu “Lāčplēsis”. Ordeņa devīze ir „Par Latviju”.

Ordenim bija trīs šķiras. Ar augstākās, pirmās šķiras, ordeni apbalvoja trīs Latvijas armijas karavīrus un vienu bijušo strēlnieku. Zemākās, trešās šķiras, ordeni piešķīra 1600 Latvijas armijas karavīriem un 202 bijušajiem strēlniekiem. Pavisam Lāčplēša Kara ordeni piešķīra 2144 personām. 1928. gadā Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršana tika pārtraukta. Ordeņa kavalieriem bija noteikti atvieglojumi un privilēģijas, piemēram, bezmaksas medicīniskā aprūpe.

Papildmateriāli:

Fotogrāfijas

Dzīvās atmiņas

Aļņa Arvīda Avota stāsts par vectēva brāļa dēlu – strēlnieku Leopoldu Teodoru Frīdrihu Berkoldu


Ingas Gailes, Artas Tones un Lailas Pētersones atmiņas par vecvectēvu un vectēvu - strēlnieku Alfrēdu Līdumu un viņa ģimeni


Daces Everses iesūtītās liecības par sava vectēva māsas krusttēvu un vecvecmāmiņas tuvu draugu pulkv.leitnantu Jāni Edgaru Sukuru


Jāņa Vīksnas stāsts par vecāsmātes brāli Mārtiņu Jankušu un vectēvu Kārli Vīksnu


Daiņa Riškina iesūtītie materiāli par radiniekiem – strēlniekiem Alfrēdu Kaktiņu un Nikolaju Kalniņu


Iesaki šo notikumu