1. pasaules kara beigas

1918.11.XI

1918. gada 11. novembrī ar Vācijas padošanos un Antantes valstu (Lielbritānijas, Francijas, ASV, Itālijas u.c.) noslēdzās 1. pasaules karš. Šajā dienā Kompjēnā tika parakstīts pamiers abu karojošo pušu starpā. Miera sarunas turpinājās līdz 1919. gada 28. jūnijam, kad tika noslēgts Versaļas miera līgums. Jau nedaudz agrāk no kara bija izstājušās Vācijas sabiedrotās: Bulgārija (29. septembrī), Osmaņu impērija (mūsdienu Turcija, 30. oktobrī), un Austruoungārijas impērija (3. novembrī). Karš bija ildzis četrus gadus un trīs mēnešus. 1. pasaules kara laikā abās karojošajās pusēs gāja bojā 9-10 miljoni karavīru un aptuveni 7 miljoni civiliedzīvotāju.

Vācijas sakāve 1. pasaules karā kļuva acīmredzama jau 1918. gada vasaras beigās, kad Rietumu frontē ieradās ASV karaspēka vienības. Antantes valstis ļoti plaši izmantoja tankus un aviāciju. Karā novājinātajai Vācijai sāka katastrofāli trūkt gan dzīvā spēka, gan pārtikas. Ciešot vienu sakāvi pēc otras, strauji pasliktinājās armijas un Vācijas iedzīvotāju nosakņojums. Augošā neapmierinātība 1918. gada novembra pirmajās dienās pārauga vispirms dumjos kara flotes bāzēs, bet 9. novembrī – revolūcijā, kuras rezultātā no troņa atteicās Vācijas impērijas ķeizars Vilhelms II. Viņš aizbēga uz Holandi.

Revolūcijas plosītā Vācija, līdzīgi kā agrāk Krievija, nespēja turpināt karu. Tā bija spiesta atzīt sakāvi, atdot savu kara floti un okupētās teritorijas. Vācijā sākās ilgstošs haosa periods, kas brīžiem līdzinājās pilsoņu karam. Daudzviet valstī izveidojās radikāli noskaņotas zaldātu padomes, kuras centās pārņemt varu savās rokās. Īslaicīgi pastāvēja arī vairākas padomju republikas, kuras sagrāva valdībai lojālās karaspēka vienības (brīvkorpusi), notika bruņotas sacelšanās.

Vācijas revolūcija ļoti būtiski ietekmēja notikumus Latvijā, kura tobrīd atradās vācu okupācijā. Kara beigas nozīmēja vācu karaspēka aiziešanu no plašām Austrumeiropas teritorijām. Tajās viena pēc otras dzima nacionālas valstis. Kara beigas deva iespēju, līdzās Igaunijai, Lietuvai, Baltkrievijai, Polijai un Ukrainai izveidoties arī neatkarīgai Latvijas valstij. Latvijas neatkarība tika proklamēta nedēļu pēc Kompjēnas pamiera noslēgšanas.

Tomēr Vācijas padošanās radīja arī jaunus draudus Austrumeiropā, jo pēkšņi radās politisks un militārs vakuums, kuru centās aizpildīt Padomju Krievija ar savu Sarkano armiju un padomju marionešu valdībām. Vācija Kompjēnas pamiera nosacījumos bija apņēmusies aizstāvēt Austrumeiropu pret lielinieku invāziju, bet objektīvu apstākļu dēļ to nespēja izdarīt – revolūcija bija sagrāvusi agrāk vareno Vācijas armiju. Vācu karavīri gribēja ātrāk atgriezties mājās un daudzas zaldātu padomes, ignorējot augstākās vadības norādījumus, aktīvi sadarbojās ar ideoloģiski tuvajiem krievu lieliniekiem. Rezultātā jau novembra vidū Sarkanā armija bez kaujas sāka strauji virzīties rietumu virzienā.

Papildmateriāli:

Fotogrāfijas

Iesaki šo notikumu