Timeline

Ievērojamākie notikumi

1914

1. Pasaules kara sākums

1914. gada 28. jūnijā Eiropu pāršalca ziņa par Austroungārijas kroņprinča Franča Ferdinanda slepkavību Sarajevā. Austroungārija šajā noziegumā vainoja kaimiņvalsti Serbiju. Balkānus, kur sadūrās vairāku lielvalstu ģeopolitiskās intereses, tolaik dēvē

1. Pasaules kara sākums Latvijā

Latvijas teritorija 1. pasaules kara sākumā jau vairāk kā simts gadus atradās Krievijas impērijas sastāvā. Vidzemi Krievija pievienoja 1710. gadā, Latgali 1772. gadā, bet Kurzemi 1795. gadā. Latvieši piedalījās visos lielākajos Krievijas impēr

Aleksandra Grīna karavīra gaitas

Aleksandrs Grīns (īstajā vārdā Jēkabs) ir dzimis 1895. gada 15. augustā (dažkārt minēts arī 16. augusts) Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagasta „Ziediņu” mājās. Viņa tēvs bija saimnieks vārdā Jēkabs, bet mātes – Anna Svilumbērza. No mātes puses J

1915

Kaujas par Jelgavu

Pēc 1915. gada ziemas kaujām vācieši bija izveidojuši priekšnoteikumus tālākiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā. 1915. gada aprīļa beigās vācu karaspēks uzsāka pēkšņu ofensīvu Lietuvā, lai novērstu krievu virspavēlniecības uzmanību no drīzumā gai

Latviešu inteliģence nolemj dibināt strēlnieku vienības

Līdz 1915. gada pavasarim Krievijas militārās iestādes bija saņēmušas vairākus ierosinājumus dibināt latviešu nacionālās militārās vienības. Tomēr tie visi bija noraidīti. Pēc sekmīgajām Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljonu cīņām pie Jelg

Bēgļu gaitas un Rīgas evakuācija

Vācu karaspēka ielaušanās Kurzemē 1915. gada maija pirmajās dienās radīja paniku iedzīvotājos un izraisīja pirmo stihisko bēgļu kustību. Pretiniekam nostiprinoties Liepājas apkārtnē un draudot ar jaunu ofensīvu Rīgas virzienā, 1915. gada vasarā La

Daugavgrīvas cietokšņu zemessargu bataljoni kaujās Lietuvā, Kurzemē un Rīgas pievārtē

Pēc sekmīgajām Jelgavas aizstāvēšanas kaujām abi Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljoni nepilnas divas nedēļas atpūtas Jelgavā. Maija vidū latviešu zemessargus atkal nosūtīja uz fronti, šoreiz uz Ventas aizsardzības pozīcijām. Maija bei

Pavēle par strēlnieku bataljonu formēšanu

Lūgumrakstus ar aicinājumu veidot latviešu nacionālās militārās vienības saņēma augstākie Krievijas karaspēka štābi. Latviešu drauga ģenerāļa Potapova parakstītas atbalsta vēstules saņēma vairāki desmiti Krievijas armijas augstāko virsnieku. Jān

Uzsaukums “Pulcējaties zem latviešu karogiem”

1915. gada 10. augustā prese publicēja rakstnieku K. Skalbes un A. Ķeniņa sacerēto un abu latviešu Valsts domes deputātu pirms desmit dienām parakstīto uzsaukumu latviešu tautai par nacionālo karaspēka vienību izveidošanu. Uzsaukumā teksts bija sek

Brīvprātīgo pieņemšanas komisijas darbības sākums

Pēc pavēles par Latviešu strēlnieku organizācijas komitejas izveidošanas un pirmo divu bataljonu formēšanu, sākās intensīvs brīvprātīgo pieņemšanas darbs. Pirmo brīvprātīgo pieņemšanas punktu atklāja 12. augustā Rīgā tajā pašā namā, kurā 1. jūnijā

Brīvprātīgo svinīgā pavadīšana uz Mīlgrāvi

Pēc veselības pārbaudes un reģistrēšanās Pieņemšanas komisijā, brīvprātīgie nonāca pagaidu novietnē, kur gaidīja pārvietošanu uz bataljonu formēšanas un apmācības vietām. Šeit viņi nonāca Organizācijas komitejas aprūpē, kas gādāja par viņu ēdināšanu

Pirmo latviešu strēlnieku bataljona formēšana

Pirmos divus no astoņiem latviešu strēlnieku bataljoniem sāka formēt 1915. gada 14. augustā. Tam deva Daugavgrīvas vārdu. Tas nebija nejauši, jo Daugavgrīvas cietoksnis bija kļuvis par latviešu vienību mājvietu. No cietokšņa garnizona darba

Pirmo latviešu strēlnieku bataljonu apmācība

Latviešu strēlnieku bataljonu formēšana bija liels izaicinājums Organizācijas komitejai, kuras sastāvā vairums cilvēku bija bez militāras pieredzes. Latviešu organizācijām nebija šādas darbības pieredzes. Turklāt bataljoni bija jāformē pēc iespē

Pirmās strēlnieku kaujas un kritušo apbedīšana

1915. gada oktobra vidū, vācu armija uzsāka aktīvu darbību Rīgas frontē, lai ieņemtu izdevīgākas aizsardzības pozīcijas pirms ziemas iestāšanās. Krievu armijas vadību vācu virzība uz priekšu nobiedēja, šķita, ka vāciešu mērķis ir Rīgas ieņemšan

Brieža rotas uzbrukums pie Plakanciema

Naktī no 29. uz 30. oktobri 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona 1. rota poručika Frīdriha Brieža vadībā pēc rūpīgas izlūkošanas un sagatavošanās veica sekmīgu uzbrukumu skaitliski pārākiem vācu spēkiem pie Plakanciema (arī Plakaniešiem, Pl

Slokas kauja

Nākamajā dienā pēc pirmās strēlnieku kaujas Tīreļpurvā, 1915. gada 26. oktobrī, no Rīgas uz fronti izgāja 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons. 30. oktobrī krievu pavēlniecība to nosūtīja uz Slokas-Ķemeru rajonu, lai mēģinātu atspiest vāc

Strēlnieku izlūkgājieni Pavasara muižas rajonā

Pēc nesekmīgā uzbrukuma Pavasara muižai, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona izlūki veica nepārtrauktu pretinieka pozīciju izlūkošanu. 5. novembrī izlūku grupas turēja pretinieku sasprindzinājumā. Notika arī biežas apšaudes Zelbju māju un Pava

1916

Marta kaujas

1916. gada kampaņu krievu virspavēlniecība bija nolēmusi uzsākt ar ofensīvu Rietumu un Ziemeļu frontēs. Šādu lēmumu veicināja notikumi Rietumu frontē, kur vācieši centās par katru cenu ieņemt Verdenas cietoksni. Franči lūdza Krieviju palīdzēt a

3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons ierodas Nāves salā

1915. gada kampaņas rezultātā krievu spēkiem Daugavas kreisajā krastā ielokā pretī Ikšķilei izdevās saglabāt nelielu priekštilta pozīciju. Sākoties 1916. gada kaujām, šīs pozīcijas ieguva svarīgu lomu Rīgas frontē, jo, no vienas puses, krievu a

Sākas jūlija kaujas

1916. gada vasarā Krievijas virspavēlniecība vēlreiz mēģināja pārraut vācu fronti Ķekavas rajonā, lai atspiestu vāciešus no Daugavas. Šim mērķim 12. armijas vadība atvēlēja prāvus spēkus – pavisam 67 bataljonus un 150 lielgabalus. Kopumā spē

Sākas Smārdes kaujas

Pēc piedzīvotās neveiksmes jūlija kaujās, Krievijas armijas pavēlniecība neatmeta nodomu pārraut vācu fronti. Uzbrukumi Ķekavas rajonā 1916. gada pavasarī un vasarā bija pierādījuši, ka labi nocietinātās vācu pozīcijas nav iespējams ieņemt kla

Latviešu bataljonu pārformēšanu pulkos un brigādēs

1917

Ziemassvētku kauju sākums

1917. gada 5. janvārī Rīgas frontē sākās krievu 12. armijas ofensīva, kuras oficiālais nosaukums bija „Jelgavas operācija”. Pēc vecā stila jeb Jūlija kalendāra uzbrukums sākās 23. decembrī, tātad Ziemassvētku priekšvakarā. Līdz ar to šīs kaujas, k

Ložmetējkalna ieņemšana

7. janvāra rītā 3. Kurzemes un 7. Bauskas strēlnieku pulks kopā ar 16. un 53. Sibīrijas strēlnieku pulku uzsāka flanga uzbrukumu spēcīgajai vācu nocietinājumu sistēmai Tīreļpurva ziemeļu galā – Ložmetējkalnam. Šai pozīcijai frontāli uzbruka vēl di

Uzbrukums Lielupes kreisajā krastā

Pēc īsas atpūtas krievu karaspēks pārgāja uzbrukumā, lai ieņemtu Kalnciemu. Vācieši šeit bija jau paspējuši nocietināties un pievest rezerves. Pateicoties iepriekšējo dienu panākumiem, uzbrukumu varēja īstenot gar abiem Lielupes krastiem, jo Ložmet

Janvāra kauju sākums

Pēc Ziemassvētku kauju noslēguma, kurās krieviem un latviešiem bija izdevies ieņemt daļu vācu pozīciju un pavirzīties uz priekšu, vācu vadība nolēma pastiprināt karaspēku Rīgas frontē un pāriet plašā uzbrukumā. Vācu iecere bija ar uzbrukumu Lielu

Strēlnieki – mākslinieki, rakstnieki, mūziķi, aktieri

Latviešu strēlnieku vienības no pārējās Krievijas armijas atšķrīrās ar radošās inteliģences lielo pārstāvniecību tajās. Latviešu rakstnieki, mākslinieki, mūziķi un aktieri labprāt dienēja strēlnieku vienībās un karā piedzīvotais daudziem no vi

Latviešu strēlnieks meistaro, vingro, dzied un spēlē teātri

1915. gads latviešu tautas vēsturē ienāca ar jaunu fenomenu- latviešu strēlniekiem. Bija pagājis gads kopš Krievijas impērijas armija (tās sastāvā arī tagadējās Latvijas teritorijā mobilizētie karavīri) bija iesaistījusies 1. pasaules kara cīņās

Labs karavīrs- paēdis karavīrs. Ko ēda un dzēra latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā

Karavīrs ar tukšu vēderu nav karotājs, fiziskam spēkam un izturībai kaujas laikā bieži ir izšķiroša nozīme, tāpēc uzturam lielu uzmanību pievērš jebkurā karaspēkā- arī cariskās Krievijas Ziemeļu frontes 12. armijā, kuras sastāvā Pirmā pasaules

Februāra revolūcija Krievijā

Februāra revolūcija, kuras rezultātā no troņa atteicās Krievijas impērijas cars Nikolajs II, sākās pilnīgi negaidīti 1917. gada 8. martā (pēc vecā stila 23. februārī). Daudzās neveiksmes frontē, arī asiņainās operācijas Rīgas frontē, radīja lielu ne

1917. gads – Latvijas neatkarības ceļa sākums

1917. gada Februāra revolūcija, kas iznīcināja cara rēžīmu Krievijā un satricināja Krievijas valsts pamatus, radīja jaunas iespējas un jaunus izaicinājumus arī traģiskā stāvoklī nonākušajai latviešu nācijai. Jau gandrīz divus gadus kara darbība pos

2. latviešu strēlnieku kongress un strēlnieku lielinieciskošanās

1917. gada 9.-12. aprīlī risinājās 1. latviešu strēlnieku kongress, kurā dominēja mēreni kreisi uzskati. Kongress ievēlēja Latviešu strēlnieku izpildkomiteju (Iskolastrelu), kurā arī dominēja mērenie sociāldemokrāti (mazinieki). Tomēr nākamajā puso

Brāļošanās frontē

Stihiska pretējo pušu uguns pārtraukšana kara darbības frontēs un karavīru miermīlīga tikšanās (tā sauktā “brāļošanās”) 1. pasaules kara laikā notika vairākkārt. Viena no zināmākajām epizodēm notika 1914. gada Ziemassvētkos Rietumu frontē

Vācu ofensīvas sākums Rīgas frontē un kaujas pie Mazās Juglas

Vācu ofensīva Rīgas frontē sākās 1917. gada 1. septembra agrā rītā. Tās mērķis bija Rīgas ieņemšana un krievu 12. armijas iznīcināšana. Neskatoties uz to, ka krievu augstākie štābi zināja par gaidāmo uzbrukumu, vāciešiem Ikšķiles rajonā izdevās p

Rīgas zaudēšana

1917. gada 3. septembrī skaidri iezīmējās gaidāmā katastrofa Rīgas frontē. Mazās Juglas pozīcijās strēlnieki izmisīgā cīņā bija apturējuši vācu ofensīvu, nodrošinot 12. armijas daļām atkāpšanās ceļu Cēsu virzienā. Varenā krievu armija, kuras ri

Lielinieku apvērsums Petrogradā

1917. gada 7. novembrī Krievijas galvaspilsētā Petrogradā (mūsdineu Sanktpēterburgā) lielinieki veica apvērsumu, gāžot Aleksandra Kerenska vadīto Pagaidu valdību. Iepriekšējos mēnešos Kerenskis bija zaudējis atbalstu gan plašākā sabiedrībā, gan armi

1918

Vācu armija ieņem Vidzemi un Latgali

1918. gada 18. februārī Vācijas armija, pārtraucot miera sarunas Brestā (arī Brest-Ļitovskā), uzsāka ofensīvu Austrumu frontē. Krievijas armija tobrīd jau bija pilnīgi zaudējusi kaujas spējas. Lielākā daļa karavīru bija demobilizēti vai pa

„Sarkanie”, „baltie”, „zaļie” un „melnie”

Krievijas Pilsoņu kara laikā karojošās puses mēdza apzīmēt ar dažādām nosacītām krāsām. Lieliniekus, pateicoties viņu izmantotajai simbolikai (sarkani karogi, sarkanais zvaigznes) un bruņoto spēku nosaukumam (Sarkanā gvarde, vēlāk Sarkanā armi

“Sarkanās” latviešu strēlnieku divīzijas formēšana Maskavā

1918. gada sākumā Krievijā darbojās aptuveni 5000 latviešu strēlnieku. Jau 1917. gada novembra beigās kārtības uzturēšanai Petrogradā (mūsdienu Sanktpēterburgā) un padomju valdības apsargāšanai tika nosūtīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks un A

„Sarkano” strēlnieku darbība Krievijā

Tūlīt pēc Oktobra apvērsuma lielinieki vairākas latviešu strēlnieku vienības izmantoja gan padomju valdības apsargāšanai, gan kārtības uzturēšanai Krievijas lielpilsētās, gan dažādu nemieru, politisko pretinieku (piemēram, anarhistu) un pretli

1. pasaules kara beigas

1918. gada 11. novembrī ar Vācijas padošanos un Antantes valstu (Lielbritānijas, Francijas, ASV, Itālijas u.c.) noslēdzās 1. pasaules karš. Šajā dienā Kompjēnā tika parakstīts pamiers abu karojošo pušu starpā. Miera sarunas turpinājās līdz 1

Latvijas neatkarības pasludināšana

Nedēļu pēc Kompjēnas pamiera noslēgšanas un 1. pasaules kara beigām, Rīgā, pilsētas Otrajā (krievu) teātrī (mūsdienu Latvijas Nacionālais teātris) svinīgā aktā Latvijas Tautas padome proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Latvijas

Sarkanā armijas iebrukums Latvijā

Revolūcija Vācijā un 1. pasaules kara noslēgums radīja lieliniekiem, kuri jau gadu atradās pie varas Krievijā, unikālu iespēju iegūt kontroli pār Austrumeiropu un sniegt atbalstu vācu komunistiem, lai izraisītu ilgi gaidīto lielinieku sludināto pasa

1919

„Sarkanie” strēlnieki ieiet Rīgā

1919. gada decembra beigās Sarkanā armija bija pietuvojusies Rīgai no ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem. No Cēsīm uz Rīgu virzījās 2. latviešu strēlnieku brigādes pulki, bet gar Daugavas abiem krastiem – 1. Latviešu strēlnieku brigāde un kriev

Bads un sarkanais terors Kurzemē un Vidzemē

Pēc Rīgas ieņemšanas lielinieku rokās līdz janvāra beigām nonāca arī gandrīz visa pārējā Latvijas teritorija, izņemot Liepājas apkārtni. Turpmākajos mēnešos lielinieki veica virkni radikālu reformu, kas noskaņoja lielāko daļu iedzīvotāju pret viņiem.

Pretlieliniecisko spēku ofensīva Kurzemē

1919. gada 3. martā pretlielinieciskie spēki uzsāka ofensīvu Kurzemes frontē. Skrundas apkārtnē pret 2. Padomju Latvijas strēlnieku pulku varonīgi cīnījās pulkveža Oskara Kalpaka komandētais Atsevišķais latviešu bataljons kopā ar Dzelzs divīzijas v

Nodibināta Ziemeļlatvijas brigāde

1919. gada 31. martā Igaunijā Tartu pilsētā tika dibināta Ziemeļlatvijas brigāde. Brigāde atradās Igaunijas armijas apgādē un operatīvā pakļautībā. Tās sastāvā ietilpa 1. Valmieras un 2. Cēsu kājnieku pulks, vēlāk arī Ziemeļlatvijas partizānu

Partizānu kustība (“zaļā armija”)

Lielinieku īstenotā politika (sevišķi agrārā reforma un daudzās mobilizācijas) un Sarkanais terors izraisīja plašu neapmierinātību Latvijas iedzīvotājos. Rezultātā 1919. gada pavasarī laukos strauji auga pret lielinieku režīmu vērsta partizānu ku

Pretlielinieciskie spēki ieņem Rīgu

1919. gada 22. maija agrā rītā pretlielinieciskie spēki pārgāja uzbrukumā Rīgas frontē. Vāji apgādāto, apmācīto un demoralizēto Padomju Latvijas armijas pulku pretestība ātri tika salauzta. Latviešu strēlnieku pulki izrādīja tikai simbolisku pret

Ziemeļlatvijas Partizānu pulks ieņem Cēsis

1919. gada 26. maijā kapteinim Arturam Aparniekam uzdeva saformēt vieglo kājnieku („partizānu”) nodaļu, kurai deva Ziemeļlatvijas partizānu pulka nosaukumu. Sākotnēji vienību veidoja 123 cilvēku lielā 2. Cēsu pulka 4. rota un 30 jātnieki no Ziemļ

Cēsu kauju sākums

Pēc Rīgas atbrīvošanas vācu vienības pārtrauca lielinieku vajāšanu un gatavojās cīņai pret jaunu pretinieku – Igaunijas armiju un Ulmaņa valdībai lojālo Ziemeļlatvijas brigādi, kuras no Sarkanās armijas bija atbrīvojušas lielāko daļu Vidzemes.

Vācieši piedzīvo sakāvi Cēsu kaujās un zaudē Cēsis

Pēc vācu ofensīvas apturēšanas 1919. gada 22. jūnijā latviešu un igauņu karaspēks pārgāja kopējā pretuzbrukumā uzbrukumā. To vācieši nespēja atvairīt un lai izvairītos no draudošā aplenkuma ar lieliem zaudējumiem sāka atkāpties. 23. jūnijā iga

Strazdumuižas pamiers

1919. gada 3. jūlijā Rīgas pievārtē, Strazdumuižā pie Juglas ezera, tika noslēgts pamiers starp vācu, igauņu un latviešu karaspēku. Kā sarunu vidutāji un pamiera noteikumu izpildes garantētāji uzstājās Antantes valstu pārstāvji. Vācieši līdz ar to a

Bermonta armija Kurzemē

Vācu karaspēka vadība, atbilstoši Strazdumuižas pamiera noteikumiem, bija apņēmusies aiziet no Kurzemes. Tomēr ģenerāļa fon der Golca un daļas vācu muižniecības plānos šāda notikumu attīstība neietilpa. Vācieši darīja visu iespējamo, lai novilcin

Sākas Bermonta armijas uzbrukums Rīgai

Bermonts, lai attaisnotu savu uzbrukumu Rīgai, pārmeta Latvijas Pagaidu valdībai vēlēšanos izlīgt ar Padomju Krieviju. Tas, protams, bija smieklīgs iegansts, jo, kaut arī Maskava bija piedāvājusi sākt miera sarunas, tomēr nekādi praktiski soļi

Atkāpšanās pāri Daugavai

1919. gada 9. oktobrī Bermonta karaspēks tuvojās Torņakalnam. Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas Tautas Padome evakuējās uz Cēsīm. Pilsētu pameta arī Dienvidu frontes štābs. Rīgas aizsardzības komandieris Jorģis Zemitāns, saņēmis maldīgu i

8. Daugavpils pulks dodas uzbrukumā pāri Dzelzs tiltam

Lai novērstu vācu uzmanību no gaidāmās Latvijas armijas desanta operācijas Daugavgrīvas un Bolderājas ieņemšanai, iepriekšējās dienās tika izdarīti demonstratīvi uzbrukumi Rīgā pāri Daugavas tiltiem. 1919. gada 14. oktobra agrā rītā uzbrukumā pārgā

Desanta operācija Bolderājā

Pirmais izlūkošanas mēģinājums pie Daugavgrīvas notika 14. oktobrī, bet bija neveiksmīgs – bermontiešu uguns bija pārāk spēcīga, bet Latvijas armijai trūka artilērijas, lai spētu nomākt to. Nākamajā dienā Sabiedroto valstu flote uzsāka Daugavgrī

Sabiedroto flotes darbība

Angļu kara flote operācijas Baltijas jūrā sāka īsi pēc 1. pasaules kara noslēguma 1918. gada novembrī. Decembrī vairāki kara kuģi ieradās Rīgā. Angļu patruļas piedalījās kārtības uzturēšanā pilsētā un ar artilērijas uguni atbalstīja latviešu rotas d

Igauņu atbalsts un pārmērīgās prasības

Igaunija Latvijai sniedza ievērojamu militāro un politisko atbalstu Neatkarības kara laikā. Igaunijas armijas sastāvā karoja latviešu Ziemeļlatvijas brigāde un igauņu atbrīvotajos Ziemeļvidzemes pagastos darbojās Latvijas Pagaidu valdībai lojā

Latvijas armija atbrīvo Torņakalnu

1919. gada 3. novembrī, spēcīgas Sabiedroto flotes artilērijas uguns aizsegā, uzbrukumā pret vācu Dzelzs divīziju, kura bija nocietinājusies Pārdaugavā, devās Latgales divīzijas daļas. Uzbrukuma operāciju bija plānojis jaunieceltais Armijas virspavē

Lāčplēša Kara ordenis, 1919-1928

Augstāko Latvijas militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni – dibināja 1919. gada 11. novembrī par godu bermontiešu sakaušanai Daugavas krastos un Rīgas atbrīvošanai. Lāčplēša Kara ordenis kļuva arī par pirmo Latvijas valsts apbalvojumu. Tiesa gan,

Noslēdzas Kurzemes atbrīvošana

1919. gada 13. novembrī Latvijas armija ieņēma Vecmuižu. 15.-16. janvārī risinājās Slokas un Kalnciema kaujas, kurās Latgales divīzijai izdevās salauzt bermontiešu pretestību un ieņemt šīs apdzīvotās vietas. ieņēma Kalnciemu un Sloku. 17. novembrī

1920

Sākas Latgales atbrīvošanas kaujas

Pēc Bermonta armijas sakaušanas un padzīšanas no Kurzemes Latvijas armijai beidzot radās iespēja sākt arī Latgales atbrīvošanu, lai pilnībā padzītu ienaidnieka spēkus no Latvijas teritorijas. Latgale lielinieku okupācijā atradās jau vairāk kā gadu. T

Miera līgums ar Padomju Krieviju, Neatkarības kara noslēgums

1920. gada 30. janvārī, noslēdzoties Latgales atbrīvošanai no Sarkanās armijas daļām, Latvija un Padomju Krievija noslēdza slepenu pamiera līgumu. Uz līguma slepenību bija uzstājusi Latvijas puse, lai neradītu liekus sarežģījumus ar savu sabiedroto P

1921

Strēlnieki atgriežas mājup no Krievijas

Latviešu padomju strēlnieku divīzija pēc tās pārvietošanas uz Krieviju 1919. gada vasaras beigās un rudens sākumā, izcīnīja smagas kaujas pret pretlieliniecisko ģenerāļu Deņikina un Vrangeļa armijām. Sarkanās armijas vadība strēlniekus izmantoj

Latviešu strēlnieki pēc kara

Latviešu strēlnieku zaudējumi Pirmā pasaules kara laikā sasniedza aptuveni 20 tūkstošus cilvēkus (kritušus, ievainotus un bez vēsts pazudušus). Latviešu karavīru upuri Krievijas armijas sastāvā citās frontēs bija vēl lielāki. Tūkstošiem latviešu