Brīvprātīgo svinīgā pavadīšana uz Mīlgrāvi

1915.14.VIII

Pēc veselības pārbaudes un reģistrēšanās Pieņemšanas komisijā, brīvprātīgie nonāca pagaidu novietnē, kur gaidīja pārvietošanu uz bataljonu formēšanas un apmācības vietām. Šeit viņi nonāca Organizācijas komitejas aprūpē, kas gādāja par viņu ēdināšanu un izmitināšanu.

1915. gada 14. augustā uz tālāku apmācību Mīlgrāvī nosūtīja pirmo latviešu brīvprātīgo ešelonu 472 cilvēku sastāvā. Strēlnieku pavadīšana izvērtās grandiozā svinīgā gājienā. Pavadīt aizbraucējus karstajā laikā bija sanācis liels ļaužu pūlis. Brīvprātīgos, lai tie nesajuktu ar pūli, novietoja „Olimpijas” teātra pagalmā, kas atradās līdzās Organizācijas komitejas mītnei. Jānis Goldmanis un citi Organizācijas komitejas locekļi teica patriotiskas runas, sanākušie trīsreiz uzsauca “urrā” caram un nodziedāja “Dievs, svētī Latviju”. Tālāk strēlnieki vairāku virsnieku, instruktoru un militārā orķestra pavadībā soļoja pa galvenajā Rīgas ielām uz Daugavmalu. Iedzīvotāji apbēra nākamos strēlniekus ar ziediem, izrādot neviltotu sajūsmu. Orķestris visa gājiena garumā spēlēja latviešu tautasdziesmas. Daugavmalā brīvprātīgos iesēdināja izpušķotās laivās un, dziesmām skanot, aizveda tālākai apmācībai uz Mīlgrāvi.

Organizācijas komitejas vadību satrauca iespējamās provokācijas pavadīšanas laikā, kas notika Rīgas centrā un Vecrīgā, kur dzīvoja daudz vācbaltiešu. Nesen, 1915. gada maija beigās, Maskavā bija noticis grandiozs pret vāciešiem vērsts grautiņš. Vairāku dienu ilgajos uzbrukumos cieta simtiem veikalu un dzīvokļu, tai skaitā latviešu īpašumi, kurus maskavieši uzskatīja par vāciešiem. Lai nepieļautu provokācijas un iespējamo latviešu strēlnieku diskreditāciju grautiņu gadījumā, katru brīvprātīgo partiju uz formēšanas un apmācības vietām pavadīja Organizācijas komitejas pārstāvji.

Latviešu strēlnieku vienībās dienēja visu latviešu tautas lielāko sociālo grupu pārstāvji – strādnieki, zemnieki un inteliģence. Parasti apmācības sākumā tie turējās kopā savā starpā. Latviešu strēlnieku kontekstā visvairāk pieminētā grupa neapšaubāmi ir Rīgas pašpuikas – puskrimināli vai pat krimināli elementi, kas nāca no trūcīgo Rīgas strādnieku rajonu iedzīvotāju vidus. Viņus raksturoja liela bravūra, drosme, nevēlēšanās pakļauties disciplīnai un liels naids pret vāciešiem.

Papildmateriāli:

 

Fotogrāfijas

Grāmatas notikumi

Mēs ejam uz Daugavmalu, lai kāptu Mīlgrāvja kuģīšos, kas šodien mūs aizvizinās uz apmācības vietu, un Rīga nāk šalkdama un dunēdama mums līdz. Apkārt kolonnai, kas vēl tērpta privātdrēbēs, skalojas izvadītāju plūdi, viļņojošs augumu un blāzmotu seju mežs, virs kura plīvo lakatiņi, lido mums mesti ziedi un kā rožaini putni dreb gaisā celtu roku sveicieni.

No trotuāriem skrien mums klāt meitenes un jaunas sievas, mirdzošām acīm un puķu pilnām rokām, rotā mūs rozēm un sarkanām neļķēm, un asteru vaiņagiem. Viņas mauc mums tos galvā, sprauž sarkanus un baltus ziedus svārku atlokos, aiz cepuru siksnām un platmaļu lentām, un no puķēm birst mums sejās vēsās ūdens lāses un rotātāju raudātās asaras.

Viņas raud un smaida, skriedamas mūsējo rindām līdz. un censdamies savām kurpītēm uztvert gājiena soļu aijājošo ritmu, kas drebina ielu bruģi ar savu vingro un cieto dimdēšanu.

Ja viņu dvēseles būtu puķes, šodien tās drebētu mums pie krūtīm, šūpotos virs galvām un skrietu kuģīšu gaitai līdz.

Trotuāru malās stāv vecas māmiņas, spieķīšiem rokās, un sirmi vīri. Un arī viņi cenšas smaidīt caur asarām.

Gājiena solu dunoņai tie dzird cauri dēlu soļus, kurus prot atšķirt no simtiem citu tēva un mātes auss; citi nākuši izvadīt savus mazdēlus, kurus diezin vai vairs redzēs pavadītāju acs. Viņi valdās, kaunēdamies svešiem rādīt savas sāpes, bet asaras tiem tomēr līst pār vaigiem un slapji saraudāti ir daudzi vecu roku turēti mutautiņi.

Vietām redz ielas malā bālas sievas. Viņas tura rokās mazus bērnus, kas brīnumpilnām, platām acīm vēro ziediem un vaiņagiem pusaizsegtās gājiena rindas, sekodami mātes skatiem un arī cenzdamies saskatīt tēvus, kurus sauc no savējiem projām tautas karš. Man blakus maršē Pētersons, niknām ūsām un tumšu, fabrikas sienās nomelnojušu seju.

Iesaki šo notikumu